Latvijas valsts aizsardzība piedzīvo būtisku pagriezienu, jo šovasar dienestu sāks jauna karavīru maiņa. Tikko noslēgusies trešā atlase pēc nejaušības principa, kurā izlozēja 400 jauniešus obligātajam Valsts aizsardzības dienestam.
Šis process skaidri parāda, kā Latvija pakāpeniski pāriet uz sistēmu, kurā valsts drošībā iesaistās arvien vairāk pilsoņu. Interese par dienestu ir negaidīti augsta, un tas ļauj uz nākotni raudzīties ar pamatotu optimismu.
Rekordliels brīvprātīgo skaits
Šī gada pieteikšanās posms nesa patiešām lielisku rezultātu, ko daudzi pat nebija uzdrošinājušies prognozēt. Jūlija iesaukumam bija nepieciešami 1470 jaunieši, un brīvprātīgi pieteicās 1503 kandidāti. Starp viņiem ir arī 46 sievietes, kuras izvēlējušās savu ikdienu saistīt ar militārajām iemaņām. Šāds brīvprātīgo pieplūdums ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā iepriekšējā reizē, kas liecina par jaunu brieduma pakāpi sabiedrībā.
Tomēr realitāte ievieš savas korekcijas. Pieredze rāda, ka aptuveni 30% brīvprātīgo dažādu iemeslu dēļ nevar uzsākt dienestu. Visbiežāk šķērslis ir veselības stāvoklis vai citi atbilstības kritēriji, kas armijā ir diezgan stingri. Tieši tāpēc, lai pilnībā nokomplektētu nepieciešamās rindas, Aizsardzības ministrija veica papildu izlozi, atlasot vēl 400 jauniešus no kopējā saraksta.
Kā notiek izloze un atlase
Daudziem varētu šķist pārsteidzoši vienkārši, kā mūsdienās tiek izraudzīti potenciālie karavīri. No aptuveni 47 tūkstošiem pilngadīgu jauniešu sākotnēji tiek atsijāti tie, kuriem ir objektīvi iemesli nedienēt. Lielākā daļa šajā vecumā vēl mācās vidusskolā, citi dzīvo ārzemēs vai ir vienīgie apgādnieki ģimenē. Beigās paliek saraksts ar aptuveni 7000 kandidātiem, no kuriem speciāla datorprogramma nejauši izvēlas nepieciešamo skaitu.
Šajā reizē īpaši tika ievērota teritoriālā proporcionalitāte. Tas nozīmē, ka visvairāk jauniešu tika atlasīti no lielākajām pilsētām un novadiem, piemēram, Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Jelgavas. Tas palīdz nodrošināt godīgu pārstāvniecību no visas Latvijas. Katram izlozētajam tiek piešķirts kārtas numurs, un veselības pārbaudes viņi izies šajā rindas secībā. Plānots, ka no šiem 400 jauniešiem dienestu reāli uzsāks aptuveni puse – 210 cilvēki.
Dienesta ikdiena un jaunas iespējas
Tiem, kuri jūlijā uzvilks formas tērpu, priekšā ir 11 mēnešu ilgs un intensīvs posms. Šoreiz jaunieši dienēs sešās dažādās vietās Latvijā. Interesanti, ka klāt nākušas divas jaunas vienības: Militārā policija Ādažos un Zemessardzes bataljons Skrundā. Šāda daudzveidība ļauj jauniešiem apgūt specifiskas iemaņas, kas var noderēt arī civilajā dzīvē.
Dienests nav tikai fiziski treniņi un šaušanas nodarbības. Tas ir veids, kā jaunieši kļūst par daļu no valsts drošības sistēmas. Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs uzsver, ka katrs apmācītais karavīrs kļūst par vēstnesi savā ģimenē un draugu lokā. Viņi spēj paskaidrot un nomierināt tuviniekus, jo zina, kā rīkoties krīzes situācijās. Tas rada drošības sajūtu visā sabiedrībā, ne tikai armijas iekšienē.
Kas gaidāms nākotnē?
Raugoties uz priekšu, plāni kļūst vēl vērienīgāki. 2027. gadā valsts aizsardzības dienestā būtu jāatrodas jau 2800 karavīriem. Tas ir liels izaicinājums gan ministrijai, gan pašiem jauniešiem. Lai gan brīvprātīgo skaits aug, visticamāk, arī nākamgad būs nepieciešama vismaz viena izloze obligātā kārtā.
Būtiskas izmaiņas skars arī tos jauniešus, kuri pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas. No nākamā gada arī viņi var tikt iekļauti atlases sarakstos. Protams, ir paredzētas iespējas dienestu atlikt līdz 26 gadu vecumam, ja cilvēks studē vai strādā ārzemēs, jo valsts šādos gadījumos nevar garantēt darba vietas saglabāšanu citā valstī. Tomēr pamatziņa ir skaidra – pienākums pret savu valsti paliek spēkā neatkarīgi no dzīvesvietas.
Motivācija un atbalsts
Lai veicinātu brīvprātīgu pieteikšanos, valsts domā par dažādiem bonusiem. Viens no tiem ir garantētas budžeta vietas valsts augstskolās tiem, kuri pabeiguši dienestu. Tas ir lielisks atspēriena punkts karjerai, tomēr tas rada arī zināmu spiedienu uz izglītības sistēmu. Amatpersonas jau tagad strādā pie risinājumiem, kā nodrošināt, lai visas augstskolas spētu uzņemt šos motivētos jauniešus.
Kopumā šis iesaukuma process parāda, ka sistēma sāk strādāt arvien precīzāk. Komunikācija ar jauniešiem ir uzlabojusies, un lielākā daļa saprot, ka valsts aizsardzība ir kopīgs darbs. Jaunieši, kuri netiek iesaukti pirmajā reizē, var tikt pārcelti uz vēlākiem iesaukumiem, tādēļ ir svarīgi sekot līdzi informācijai oficiālajos avotos.
